Lubina (Lubin)
Lubina (pl, vēsturiski arī Lībene (de)) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
11. gadsimtā Lubinā tika uzcelts benediktiešu klosteris. 1295. gadā Lubinai tika piešķirtas pilsētas tiesības. No 1348. līdz 1550. gadam — atsevišķas kņazistes galvaspilsēta. Līdz 1945.gadam tā ietilpa Vācijā. 1945.gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem tika piešķirta Polijai.
1957.gadā pilsētas apkārtnē tika atrastas lielas vara atradnes (ap 10% no pasaules vara krājumiem), un kopš tā laika pilsēta dinamiski attīstījusies kā vara ieguves un pārstrādes centrs. No 1950. līdz 1989.gadam pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājies 33 reizes. 1982. gada 31. augustā arodbiedrības "Solidaritāte" protestu laikā pilsētā tika nogalināti trīs protestētāji.
Lubinā atrodas kompānijas "KGHM Polska Miedź" galvenā mītne, kas ir viena no lielākajām vara un sudraba ieguves kompānijām pasaule.
Pilsētas futbolkomanda Lubinas "Zagłębie" spēlē Polijas futbola augstākajā līgā un ir 2007. gada Polijas čempionvienība.
Virtembergas valdnieka Vilhelma I (Wilhelm I, 1781—1864) un futbolista Lukaša Kubota (Łukasz Kubot, 1982) dzimtā pilsēta.
11. gadsimtā Lubinā tika uzcelts benediktiešu klosteris. 1295. gadā Lubinai tika piešķirtas pilsētas tiesības. No 1348. līdz 1550. gadam — atsevišķas kņazistes galvaspilsēta. Līdz 1945.gadam tā ietilpa Vācijā. 1945.gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem tika piešķirta Polijai.
1957.gadā pilsētas apkārtnē tika atrastas lielas vara atradnes (ap 10% no pasaules vara krājumiem), un kopš tā laika pilsēta dinamiski attīstījusies kā vara ieguves un pārstrādes centrs. No 1950. līdz 1989.gadam pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājies 33 reizes. 1982. gada 31. augustā arodbiedrības "Solidaritāte" protestu laikā pilsētā tika nogalināti trīs protestētāji.
Lubinā atrodas kompānijas "KGHM Polska Miedź" galvenā mītne, kas ir viena no lielākajām vara un sudraba ieguves kompānijām pasaule.
Pilsētas futbolkomanda Lubinas "Zagłębie" spēlē Polijas futbola augstākajā līgā un ir 2007. gada Polijas čempionvienība.
Virtembergas valdnieka Vilhelma I (Wilhelm I, 1781—1864) un futbolista Lukaša Kubota (Łukasz Kubot, 1982) dzimtā pilsēta.
Ģeogrāfiskā karte - Lubina (Lubin)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
 |
 |
| Polijas karogs | |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| PL | Poļu valoda (Polish language) |